Par fotoradariem

Vairākas reizes esmu teicis, ka man nepatīk fotoradari. Piekrītu, ka tie uzlabo satiskmes drošību, samazina vidējo ātrumu, utt, bet pastāstīšu, kas tieši man tajos nepatīk un ko vajadzētu mainīt.

Pirmkārt, situācija. Kauņas šoseja, Lietuva. Otrais fotoradars no Latvijas robežas Lietuvā. Tas atrodas 90 zonā. Visos citos krustojumos ir 70 vai 50, bet tajā – 90. Un fotoradars. Loģiski, ka es vienmēr aizmirstu, kā tur īsti bija, pieņemu, ka varētu būt nepamanījis zīmi un nometu ātrumu līdz apmēram 45. Vienreiz man šādi gandrīz pakaļā ielidoja treileris, kurš loģiski brauc daudz biežāk un zina, ka tur patiešām ir 90. Tādējādi nezināmās vietās tas rada lieku bremzēšanu.

Otrkārt, pazīstamas vietas. Ar stacionāro fotoradaru – viss kārtībā. Zinām, ka tas tur stāv un braucam pēc noteikumiem (jau apmēram gadu ātrumu praktiski nepārsniedzu, lai cik tas neticami neizklausītos), bet tad nāk pārvietojamie. Brauc un pēkšņi tādu ieraugi. Skaidrs reflekss – pa mēmajiem. No vienas puses, autovadītājs zemapziņā vienmēr vēro zīmes un sabremzē. No otras puses – apziņā tas nepaliek. Tas ir tāpat kā vecais joks “Es taču neaizslēdzu durvis”, kaut gan patiesībā automātiski esi aizslēdzis. Un tad nu aiziet bremzēšana. Bonusu piedod arī tas, ka neviens taču neliks pāŗvietojamo radaru vietā, kur pilsētā ir vienmēr bijuši atļauti 70, 50 vai ārpus pilsētas – 90. Skaidrs, ka kaut kas ir mainījies un ir kāds samazinājums. Tāpēc reflekss nomest līdz 50 zonā, kur bijis 70 vai 90 un 30 – vietā, kur bijis 50.

Kāds varētu teikt, ka tāda paranoja ir stulba, bet atceroties to, kas notika Lielirbes ielā – zīmes “70″ tika noņemtas un tajā pašā dienā tur stāvēja pārvietojamais radars. Lielās, dzeltenās zīmes “Mainīta satiksmes organizācija” parādījās tikai pēc 3-4 dienām pēc daudzu protestiem, kad sodi jau bija sazīmēti. Tātad precedents ir un skaidrs, ka policija tā turpinās rīkoties.

Treškārt. Kurš man pierādīs, kas īsti ir pareizais ātrums? Tas, ko man rāda spidometrs? GPS rāda par kādiem 7% mazāk. Pilsētu radari, kas attēlo uz displejiem ātrumu, uz manas 50 līnijas uzvedas dažādi. Cits rāda 45 (Jūrmalā), cits (tiesa, Lietuvā) parādīja pat 53. Ko tas liecina par radariem? Kā es varu zināt, ka, braucot ar atļauto ātrumu, mani patiesībā nesodīs? Tātad pirms radara vienmēr nometu uz kādiem -10. Respektīvi, pat ja droši zinu, ka tur ir 90, pie radara samazinu līdz 80. Tad vismaz toč nevajadzētu būt sodam. Un atkal tiek kavēta satiksme un taisīts čakars.

Tagad droši Tu domā, ka visi argumenti ir par to, lai fotoradari neparādītos. Kļūda kļūda kļūda, fotoradari ir vajadzīgi, jo jau šobrīd ir jūtams, kā Rīgā daudzviet, kur tie mēdz parādīties, ir samazinājies ātrums. Tomēr ir nepieciešama viena lieta, kas to visu padarīšanu padarītu krietni drošāku. OK, no vienas puses – ir zīme “fotoradars” pirms stacionārā un nekāda pirms pārvietojamā. Jauki. Bet ko man dod zīme “Fotoradars”, ja es nezinu, ko viņš tur īsti man mērīs?

Mans piedāvājums Zivtiņa kungam ir pavisam vienkāršs – brīdī, kad acij jau ir redzams fotoradars (tos nevajag slēpt, citādi jau atkal būs cūciņas pildīšana, nevis preventīva rīcība), turpat uzlikt arī ātruma zīmi. Respektīvi, stāv fotoradars 70 zonā, uzlieciet 200m pirms radara zīmi “70″. Atkārtoti. Tas palīdzēs būt pārliecinātam, ka ātrums tiešām ir īstais, nevis bremzēties līdz mazākajam iespējamajam, kāds tur varētu būt (50 ārpus pilsētas, 30 pilsētā). Tad man pret fotoradariem nebūtu nekādu iebildumu. Lieliski tas darbojās Somijā, kur man GPS bija salādēti visi radari un TomTom rādīja atļauto ātrumu. Paskatos, ātrums ir ok un viss. Nekādas zematļautā bremzēšanas.

Ja domājat, ka es vienīgais esmu tāds paranojiķis, paskatiet internetā, cik daudz avārijas bijušas tiešī šī iemesla dēļ. Un nejau kads pirms tam lido, vienkārši braucot kolonnā pēkšņi strauji nobremzē, jo šķiet, ka ja nu tur bija tomēr 70, nevis 90. Zivtiņa kungs, padomājiet par šo!