Vairākas reizes esmu teicis, ka man nepatīk fotoradari. Piekrītu, ka tie uzlabo satiskmes drošību, samazina vidējo ātrumu, utt, bet pastāstīšu, kas tieši man tajos nepatīk un ko vajadzētu mainīt.

Pirmkārt, situācija. Kauņas šoseja, Lietuva. Otrais fotoradars no Latvijas robežas Lietuvā. Tas atrodas 90 zonā. Visos citos krustojumos ir 70 vai 50, bet tajā – 90. Un fotoradars. Loģiski, ka es vienmēr aizmirstu, kā tur īsti bija, pieņemu, ka varētu būt nepamanījis zīmi un nometu ātrumu līdz apmēram 45. Vienreiz man šādi gandrīz pakaļā ielidoja treileris, kurš loģiski brauc daudz biežāk un zina, ka tur patiešām ir 90. Tādējādi nezināmās vietās tas rada lieku bremzēšanu.

Otrkārt, pazīstamas vietas. Ar stacionāro fotoradaru – viss kārtībā. Zinām, ka tas tur stāv un braucam pēc noteikumiem (jau apmēram gadu ātrumu praktiski nepārsniedzu, lai cik tas neticami neizklausītos), bet tad nāk pārvietojamie. Brauc un pēkšņi tādu ieraugi. Skaidrs reflekss – pa mēmajiem. No vienas puses, autovadītājs zemapziņā vienmēr vēro zīmes un sabremzē. No otras puses – apziņā tas nepaliek. Tas ir tāpat kā vecais joks “Es taču neaizslēdzu durvis”, kaut gan patiesībā automātiski esi aizslēdzis. Un tad nu aiziet bremzēšana. Bonusu piedod arī tas, ka neviens taču neliks pāŗvietojamo radaru vietā, kur pilsētā ir vienmēr bijuši atļauti 70, 50 vai ārpus pilsētas – 90. Skaidrs, ka kaut kas ir mainījies un ir kāds samazinājums. Tāpēc reflekss nomest līdz 50 zonā, kur bijis 70 vai 90 un 30 – vietā, kur bijis 50.

Kāds varētu teikt, ka tāda paranoja ir stulba, bet atceroties to, kas notika Lielirbes ielā – zīmes “70″ tika noņemtas un tajā pašā dienā tur stāvēja pārvietojamais radars. Lielās, dzeltenās zīmes “Mainīta satiksmes organizācija” parādījās tikai pēc 3-4 dienām pēc daudzu protestiem, kad sodi jau bija sazīmēti. Tātad precedents ir un skaidrs, ka policija tā turpinās rīkoties.

Treškārt. Kurš man pierādīs, kas īsti ir pareizais ātrums? Tas, ko man rāda spidometrs? GPS rāda par kādiem 7% mazāk. Pilsētu radari, kas attēlo uz displejiem ātrumu, uz manas 50 līnijas uzvedas dažādi. Cits rāda 45 (Jūrmalā), cits (tiesa, Lietuvā) parādīja pat 53. Ko tas liecina par radariem? Kā es varu zināt, ka, braucot ar atļauto ātrumu, mani patiesībā nesodīs? Tātad pirms radara vienmēr nometu uz kādiem -10. Respektīvi, pat ja droši zinu, ka tur ir 90, pie radara samazinu līdz 80. Tad vismaz toč nevajadzētu būt sodam. Un atkal tiek kavēta satiksme un taisīts čakars.

Tagad droši Tu domā, ka visi argumenti ir par to, lai fotoradari neparādītos. Kļūda kļūda kļūda, fotoradari ir vajadzīgi, jo jau šobrīd ir jūtams, kā Rīgā daudzviet, kur tie mēdz parādīties, ir samazinājies ātrums. Tomēr ir nepieciešama viena lieta, kas to visu padarīšanu padarītu krietni drošāku. OK, no vienas puses – ir zīme “fotoradars” pirms stacionārā un nekāda pirms pārvietojamā. Jauki. Bet ko man dod zīme “Fotoradars”, ja es nezinu, ko viņš tur īsti man mērīs?

Mans piedāvājums Zivtiņa kungam ir pavisam vienkāršs – brīdī, kad acij jau ir redzams fotoradars (tos nevajag slēpt, citādi jau atkal būs cūciņas pildīšana, nevis preventīva rīcība), turpat uzlikt arī ātruma zīmi. Respektīvi, stāv fotoradars 70 zonā, uzlieciet 200m pirms radara zīmi “70″. Atkārtoti. Tas palīdzēs būt pārliecinātam, ka ātrums tiešām ir īstais, nevis bremzēties līdz mazākajam iespējamajam, kāds tur varētu būt (50 ārpus pilsētas, 30 pilsētā). Tad man pret fotoradariem nebūtu nekādu iebildumu. Lieliski tas darbojās Somijā, kur man GPS bija salādēti visi radari un TomTom rādīja atļauto ātrumu. Paskatos, ātrums ir ok un viss. Nekādas zematļautā bremzēšanas.

Ja domājat, ka es vienīgais esmu tāds paranojiķis, paskatiet internetā, cik daudz avārijas bijušas tiešī šī iemesla dēļ. Un nejau kads pirms tam lido, vienkārši braucot kolonnā pēkšņi strauji nobremzē, jo šķiet, ka ja nu tur bija tomēr 70, nevis 90. Zivtiņa kungs, padomājiet par šo!

No daudziem cilvēkiem nāk sašutums – mēs gribam braukt, mums vienalga, ar kādu degvielu izved, utt. VID spītējas pretī, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir gada prioritāte.

Es tomēr aizdomājos mazliet tālāk un, šķiet, sapratu, no kuras puses vēji pūš – valstij taču nav izdevīgi tīrīt sniegu. Šī dabas stihija patiesībā ievērojami palielina ieņēmumus dažādās nodokļu pozīcijās. Kurās? Paskatīsimies:

- Lai apkalpotu tos pašus veikalus, ceļā jāpavada ilgāks laiks sastrēgumos, vienvirziena ielās – automašīnas pārvietojas lēnāk un ar lielāku degvielas patēriņu.
Rezultāts: palielināti ieņēmumi no akcīzes un PVN no degvielas.

-Tā kā automašīnas ir lēnākas, nepieciešams lielāks skaits transporta vienību, kas apkalpo tos pašus veikalus, piegādājot preces.
Rezultāts: palielināti IIeN, UIeN no šoferu-ekspeditoru algām, PVN un akcīze no degvielas.

-Automašīnas biežāk lūst – tās ir vairāk un kopā remontam nepieciešama lielāka summa.
Rezultāts: palielināti IIeN, UIeN no servisa darbinieku algām, PVN no rezerves daļām.

-Līdz ar izmaksu pieaugumu pieaug cenas piegādājamai precei.
Rezultāts: palielināti PVN ieņēmumi no palielinātās preču cenas.

-Netīrot sniegu, nav izdevumu par sniega tīrīšanu un izvešanu
Rezultāts: samazināti valdības izdevumi.

-Sniega dēļ rodas avārijas: cilvēki sit un remontē auto, pērk jaunus.
Rezulāts: palielināti PVN ieņēmumi no auto un rezerves daļām, ieņēmumi par dažādiem CSDD sniegtiem reģistrācijas, norakstīšanas utt pakalpojumiem.

Ir visai loģiski, ka tādējādi tiek bremzēta sniega izvešana – zemnieku līdzdalība tajā un jebkāda cita palīdzība, jo valstij vienkārši ir izdevīgas šīs problēmas!

“Dienas bizness” raksta:

Mazās un vidējās klases automašīnām, kuras reģistrētas pēc 2005.gada, nodevas maksa var nedaudz samazināsies, bet ekskluzīvajām un liela motora tilpuma automašīnām pieaugs.

Tajā paša laikā lasu Delfi par izmaiņām konkrētām automašīnām.

Pirmkārt, “Mazās, jaunās mašīnītes” Tādas ir Nissan Micra 1.2l (-10% nodoklim), Škoda Fabia 1.4 16V (-13% nodoklim). Ok, piekrītu, tiešam ir mazas un ar maziem motoriņiem.

Bet tagad sākas jautrākais – ekskluzīvās mašīnas. protams, sarakstā ieraugāms Audi A5 ar 3.0TDI (nu ļoti izteikti neekoloģisks dzinējs, ne?) un Toyota Verso 2.2D – milzu auto ar mega motoru. Bet te nu pats jautrākais:Toyota Corolla 1.6 (+25% nodoklim)

Secinājums viens – ja Tu brauc ar Toyota Corolla 1.6, vari justies tikpat “kruts” kā Porsche Cayenne, Audi A5 un Pagani Zonda īpašnieks. Tavs auto ir ātrs, jaudīgs un ekskluzīvs.

Nesaprotu, kā var sūdzēties par akcīzes nodokļa neizpildīšanu. Tas taču ir pozītīvi. Akcīzes nodokli uzliek precēm, kas sabiedrībai nodara lielāku kaitējumu, nekā indivīdam labumu, lai samazinātu to patēriņu un pielīdzinātu preces cenu reālajām sabiedrības izmaksām. Vismaz tā man mācīja skolā, ekonomikā.

Ja akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinās, samazinās negatīvie blakusefekti, jo tiek mazāk patērētas sabiedrībai ar negatīvu iespaidu preces. Tad jau arī jāskumst, ja mazāk tiek smēķēts un dzerts, jo budžetā neienāk nauda?

Otrkārt. Vai neesat padomājuši, ka tagad cilvēki no 6 litru BMW motoriem pārsēdušies pie 1.4 litru TFSI Golfiem – var nobraukt 3x lielāku attālumu ar to pašu degvielas daudzumu? Degvielas patēriņš norāda, ka cilvēki darbojas efektīvāk nevis to, ka cilvēki brauc mazāk. Ja degvielas patēriņš BMW ir smagi virs 10 litriem, tad ar mazu Polo var braukt pat zem 5 litriem uz 100. Kā šādā situācijā pēc degvielas patēriņa var spriest par kaut kādu ekonomikas neattīstību? Manuprāt, tā ir vistīrākā attīstība. Pārtika taču veikalos ir, smagie auto uz ceļiem – tikpat, cik agrāk.

Beigsim tāpēc lūdzu gvelzt muļķības. Starp citu, vai nebija tā, ka ja samazinās degvielas pieprasījums (un bonusā samazinās degvielas cena pasaules tirgū), tad vai arī benzīntankos cenai nevajadzētu samazināties?

Kā domā Tu?

Pirmkārt, ieradāmies ar nelielu nokavēšanos, tāpēc visu gribējās pagūt ātri. Pirmkārt, džekiņš pie kases bija visai gauss. Pateicu, kādu filmu, šis ilgi čakarējās, līdz piedāvāja popkornu. Ok, paņēmu (1.80 par vidēju, kas reāli ir visai liels). Tālāk sekoja interesantākais – maksāšana. Iedodu karti, samaksāju. Procesā pajautāju, vai nebūs iespēja izvēlēties vietas. Džeks atbild, ka būs. Iedod čeku un biļetes.

Es mazliet apstulbstu – kā tad ar vietām? Ui, atvainojiet, aizmirsu parādīt, bet nu zāle ir samērā patukša, ja nepatīk vietas (2. rindas pats sāns), varat sēsties, kur gribat. Nu labi. Zāle tiešām bija tukša un apsēdāmies vidējās rindas vidū.

Par pašu zāli. Krēsli nav plati, bet ir ērti. Negatīvi, ka nav tādas iespējas kā Cinamon – aizbīdīt rokturi un apvienot krēslus. Pozitīvi, ka paši krēsli nav tik idiotiski kā Cinamonā – tiešām krietni ērtāki. Ar foruma mini-dīvāniem gan sacensties grūti, bet godīgi sakot, 2.5 stundu filmu labāk baudīt mazliet cietākos beņķos. Par platumu – nu, man pietika, kādam 120+kg varbūt arī liksies par šauru.

Šķiet, ka bijām lielākajā zālē – vismaz tā bija liela, numurs 7. Skaņa samērā laba, basi varēja būt nedaudz jūtamāki, bet zāles izmērs arī to slāpē – arī Foruma 1. zālē nav diez ko ūber skaņa. Attēla kvalitāte – nevainojama. Nevar salīdzināt ar smieklīgajiem Cinamon mājas projektoriņiem. Te gan atkal jāteic, ka neizmēģinājām mazās zāles. Bet nu gan jau kādreiz, varbūt ja kāds trāpījis kādā mazajā, padalieties ar atsauksmēm…

Filmas laikā bija tikai 1 tehniska problēma – uz apmēram 0.5 sekundēm ekrānam pa vidu parādījās gaiša svītra. Piedodami. Skaņā nekādu problēmu.

Interesantākais sākās pēc filmas. Pirmkārt, gaisma tā arī neieslēdzās un visi palēnām taustoties devās uz gaišajām izejām. Otrkārt, izejot no zāles, nav nekādu norāžu par izeju. Izmaldoties pa visu stāvu un izdauzoties pie visām durvīm tā arī neko nesapratām. Beigās divi gados jauni darboņi atvēra vienas no durvīm un voila – ārpusē gaisma un Plaza. izrādās, džeki aizmirsa atvērt durvis. Un vēl pasmējās visai gardi. Tā mazliet īpatnēji – varbūt jāpadomā par mazliet nobriedušākiem darbiniekiem?

Kopumā var teikt, ka tehniskā ziņā, ieskaitot popkorna garšu, kinoteātris apmierināja. Nedaudz apbēdināja vienīgi darbinieki. Ne jau tāpēc, ka kļūdās, bet drīzāk attieksmes ziņā. Tādi stipri jauni visi izskatījās, respektīvi, minu, ka skolas vecumā.

Vērtējums:

Atrašanās vieta: 9/10 (tuvu centram, ir autostāvvieta, ir sabiedriskais blakus) – labāk nekā Forum Cinemas un Cinamon
Iekārtojums: 8/10 (ne viss vēl pabeigts, bet dizains patika)
Darbinieki: 5/10 (iespējams, var norakstīt uz visai neseno atvēršanu)
Krēsli: 7/10 (krietni labāki nekā Cinamon, mazliet atpaliek no Forum)
Ekrāns: 10/10 (bez komentāriem)
Skaņa: 8/10 (mazliet pietrūka basi)
Popkorns: 9/10 (nav, pie kā piesieties, vienīgi pietrūkst Forum pieejamās garšvieliņas)
Mājaslapa: 3/10 (repertuārs un seansi ir, bet nekādu aprakstu vai biļešu pirkšanas iespēju)

Ceru, ka mans viedoklis kaut kādā veidā ieinteresē un palīdz izvēlēties – apmeklēt vai neapmeklēt Multikino. Ja esi jau apmeklējis, padalies ar savu viedokli komentāros!

Pastāstīšu mazliet par saviem novērojumiem. Jāteic, ka secinājums ir viens: ir lētāk. Principā viss ir par aptuveni 20% lētāks (jebšu Latvijā viss ir par 25% dārgāks, šādi izklausās iespaidīgāk).

Pirmkārt, apskatīsim populāo iestādījumu Makdonaldu. Supercenas te ir šādas: Chickenburgers: Ls 0.80 (Latvijā Ls 1.00), Čīzburgers un pārējie: Ls 0.60 (Latvijā Ls 0.70). Arī pārējās lietas vidēji par 10 – 20 % lētākas. Izņēmums – mērcīte, kas pie mums maksā 20 santīmus, bet pie viņiem – 22.

Otrkārt, Maxima. Pergales šokolāde – Ls 0.40 (Latvijā – Ls 0.59). Diemžēl precīzi nekonstatēju siera, piena cenas, bet mazās griljāžas konfektes, kas LV ir ap Ls 2.50, tur maksāja Ls 2.00. Pudele Premium alus – Ls 0.40…Ls0.50 (pie mums Ls 0.50…Ls 0.60) [šeit runāju par Aldari vai tā saucamo Svyturys]. Liela cenu atšķirība – prezervatīviem, kas Lietuvā maksā gandrīz 2x dārgāk.

Treškārt, apģērbi. Te viss ir praktiski līdzvērtīgi, ja vien neskaita veco labo Lietuviešu Effigy, kur normāli t-krekli maksā 4 latus (kvalitatīvāki par New Yorker piedāvāto Fishbone utt, arī vizuāli pievilcīgāki).

Ceturtkārt, sabiedriskā ēdināšana. Principā cenas ir zemākas, pirmajā dienā paēdām lielo cepelīnu ar mērci, kas ir pilnīgi pietiekami normālam cilvēkam, par 1 latu. Čilli Ķīniešu virtuvē, ko varētu salīdzināt ar Gan Bei, par 6 latiem burvīga cūka ar papaiju (2 cilvēkiem mazliet par daudz gaļas, derētu uz 3) un rīsi par 60 santīmiem cilvēkam (cepti, ar olu). Tātad atkal – lētāk nekā Gan Bei. Un subjektīvi arī garšīgāk.

Piektkārt, transports. Autobuss, trolejbuss maksā 40 santīmus (gan pie vadītāja, gan kioskos). mikriņi – 60 santīmus. Tātad busi par 20% lētāki, mikriņi – dārgāki. Protams, kvalitāte busiem un trolejbusiem zemāka nekā Rīgā.

Degviela Lietuvā maksā 84 santīmus (Neste cena), Latvijā šajā brīdī – 76.5 santīmus (Neste cena). Tieši tāpēc ļoti interesanta ir Viļņas takšu cena – 0.40 par iekāpšanu un 0.25 par kilometru. Principā sanāca, ka par 9 km garu izbraucienu samaksājām 2.60, bet tuvais brauciens uz centru, noapaļojot uz augšu, mums prasīja 1.60. Protams, tas ir ar lētajām firmām, izsaucot tās pa mobilo. Uz ielas noķerts taksis par līdzīgu attālumu izmaksāja 6 latus.

Tas arī apmēram viss. Galvenajos vilcienos varu rezumēt, ka Viļņā tiešām ir lētāk nekā Rīgā. Īpaši izceļas taksometru cenas un konkrētas pārtikas preces. Dārgāk tur dabūjama degviela un īpaši – prezervatīvi, tāpēc tos paņemiet līdzi no mājām

Pirmais pie garšošanas tika Anna Mint. Dzērienam piemīt visai cieša līdzība ar kādām zālēm vai mutes skalojamo līdzekli. Mazliet dīvaini, bet, kad pierod, ir ok. Lieliska pēcgarša.

Otro mēģinājām Richard Berry. Ar šo Madara trāpījusi ja ne 10-niekā, tad 9-niekā gan. Lieliska ogu garša, kuru papildina man sirdij tuvā priežu piedeva (jā, esmu liels Baikāla cienītājs).

Trešais šāviens – nu pilnīgi garām. Ralph Pumkin vienkārši garšo pēc minerālūdens ar nelielu krustnagliņu piesmaržu un ķirbīgi-šļurīgu garšu. Galīgi garām. Vienbalsīgi.

Pēdējam kārta pienāca Betty Rose. Un te nu atklal prieki – dzēriens tiešām garšīgs un baudāms. Rožlapiņu saldums un mazliet citrusīga pēcgarša – šķiet, šis tad arī iegūst labākā dzēriena godu, vismaz manā uztverē.

Kopvērtējums:
Betty Rose: 9/10
Richard Berry: 9/10
Anna Mint: 6/10
Ralph pumkin: 0/10

2 dienu laikā paguvu patiešām iemīlēties. Eleganta twitter aplikācija, neticami precīza pozicionēšana, kas ļāva atrast pāris iepriekš neatrastus geocachus (īpaši pateicoties Google Maps satellite view), lielisks kapacitīvais ekrāns, ērta lietošana un, protams, lieliskā Google Android intergrācija ar Gogle servisiem padara šo tālruni pa perfektu sakaru rīku.

Mīnusi? Brīžiem nepiciešams lietot “atpakaļ” un “izvēlnes” pogas, jo skārienjutīgajā izvēlnē šo iespēju nav. Tomēr tās sasnidzamas ļoti ērti (tālruņa perfektā, plaukstā iegulstošā forma).

Cena – dual ap 330 latiem (iPhone bez līguma ap 600 latiem, par sasiešanos ar LMT labāk nerunāšu). Tiešām rekomendējama manta!

Šoreiz gribēju nedaudz pastāstīt par jaunu gadgetu, kas nonāca manās rokās – Nokia 6710 Navigator titāna krāsojumā. Diezgan paliels, atbīdāms korpuss ar ļoti ērtām pogām, navigācija ar pilnu auto aprīkojumu un mūža bezmaksas maršrutēšanu, 5 mpix kamera – lielisks tālrunis. Turklāt par relatīvi nelielu 250 latu cenu. Tikpat, cik TomToms.

Tīri subjektīvi šis tālrunis šķiet vienkārši ideāls – pietiekami ilgi tur baterija, ērti lietot, neticami ātra darbība un lielisks ekrāns, kurš saulē saskatāms tikpat labi kā tumsā. Vienīgais, ko sliktu par to varu pateikt – divas reizes sanāca gļuki – vienreiz uzkārās uz modinātāju un gandrīz nokavēju svarīgu sanāksmi, otrreiz atkal nakts laikā baterija no pilnas kļuva par tukšu. Tas bija pirmajā nedēļā. Nu jau tālrunis pie manis ir gandrīz 3 nedēļas un vairāk nepatikšanas nav bijušas.

navigācija strādā pietiekami o.k. – ar auto nokļuvu tur, kur vajag, tiesa, maršruta pārrēķināšana brīžiem notiek diezgan dīvaini, tomēr nav tik traki. Diemžēl dažas problēmas rodas, mēģinot ar telefonu geokešot – pozicionēšanās nav pietiekami precīza un +- 10 metru lēkāšana un iekšējā kompasa problēmas tā arī neļāva atrast slēpni.

Tomēr finalizējot, jāsaka – štrunts ar visām mazajām problēmām, telefons ir manta uz goda un par tādu cenu tiešām ir ņemams. Pirmo reizi pēdējā gada laikā esmu atradis telefonu, kuru es tiešām labprāt nopirktu (ja neskaita triecienizturīgo Samsung B2100, to gan tikai kā 2. telefonu)…

Squeezebox Boom

Bet ko tad īsti ar to var izdarīt?

Tikai un vienīgi spēlēt mūziku. No bezvadu tīkla, no iPoda, no vadota tīkla… No visa iespējamā. Diezgan forši! Mana pirmā saskare gan sanāca tāda pašvaka – pāris reizes centos savienoties, ievadīju bezvadu tīkla paroli, bet nekā – tālāka reakcija nesekoja. Kad novācu protectionu, tad gan viss aizgāja kā pa diedziņu. Paspēlēju gan no tīkla, gan no ipoda. Skaņa laba, gadžets tiešām foršs. Tikai cena. 150 lati. Vai es pats tādu pirktu? Diez vai. Tomēr visiem gadžetu gīkiem šis noteikti ir tāds kā must-have. Īpaši tiem, kas sapņo par savu pilnībā bezvadu māju…